user_mobilelogo

Autors: Ostins Priors un Marks Billers

Mūsu klienti bieži nāk pie mums meklē padomu par to, kādus ieguldījumus veikt, kad tos veikt un kā no ieguldījumiem gūt vislielāko atdevi. Mūsu konsultāciju pamatā ir daudzi pārbaudīti principi, bet pirms to darām, svarīgi ir atpazīt to kam esam pakļauti mēs visi – apdraudējumus, kas var mūs atturēt no finansiālo mērķu sasniegšanas.  Primārie, bibliskie principi investējot

Iespējams, ka vissvarīgākā ir vienkāršā, universālā patiesība – kā investori, mēs varam būt vissliktākie ienaidnieki paši sev. Šis novērojums izriet ne tikai no mūsu vairāku desmitu gadu praktiskās pieredzes kā investoriem un naudas menedžeriem, bet to apstiprina tas, ko Dievs mums saka Bībelē. 

Ņemot vērā mūsu nepilnīgo, kritušo dabu, un mūsu tieksmi koncentrēties uz savām interesēm, būtu pārsteidzoši, ja mēs nebūtu primārā problēma ar ko saskaramies veicot investīcijas. Mirkli apdomājiet kādi mēs esam, kā tas rakstīts Rakstos:

Mūsu gudrība ir nepilnīga. Mēs tiecamies savas spējas plānot un pieņemt lēmumus uzskatīt par objektīvām un racionālām, bet īstenībā mēs neesam tik gudri vai zinoši kā gribētu domāt sevi esam.
“ Ja kas jūsu starpā tur sevi par gudru šīs pasaules lietās, tam jātop ģeķim, lai tas kļūtu gudrs. Jo šīs pasaules gudrība ir Dieva priekšā ģeķība.” (1. Korintiešiem 3:18-19). 

Autors: Riks Boks

 

Dans, daudzsološs biznesmenis, kurš dedzīgi vēlējās uzsākt savu personīgo biznesu, nesen vērsās pie manis pēc padoma un palīdzības. Viņš man uzdeva tiešu jautājumu: “Vai tu vari man palīdzēt aizņemties naudu biznesa Uzticēšanās Dievam- pirmais vai pēdējais solis?uzsākšanai.”

 

Šāds jautājums mani nepārsteidza. Daudzi uzņēmēji domā, ka, aizņemoties pēc iespējas vairāk naudas, būs atrisināts galvenais jautājums, kas saistīts ar resursiem.

Citāti no Anselma Grīna grāmatas Dzīves māksla.

"Viena ar mieru pilna sauja ir labāka, nekā abas dūres pilnas darba pūļu un vēja ķeršanas." Sal.māc.4:6Piešķir savam darbam noteiktu jēgu

Šis gudrais Bībeles ieteikums ir vienmēr aktuāls. Mēs sakām par kādu, kam ir stingra roka, ja viņš ķeras pie darba pārliecināti un mierīgi. Viņa stingrā un mierīgā roka ir atvērtība pieņemt kaut ko nobriedušu un gatavu. Pretēji tam, dūre izsaka agresivitāti un nežēlību un ir virzīta pret kādu.... Īstie mērķi nevar tikt sasniegti ar sakostiem zobiem un dūrēm, bet tikai ar pretī pavērtām plaukstām. Tāpat kā es nevaru saķert vēju, nevaru arī ieslēgt mieru dūrē. Tikai tad, kad esmu atvērts un pilnīgi klātesošs mirklī, un kad es vēlos zināt, kas ir ielikts manā plaukstā, es varu izjust atpūtu un mieru.

...

Tas, kuru vada alkatība, domā, ka viņam jāstrādā bez apstājas. Viņš nevar atpūsties, lai priecātos par dzīvi, tas nozīmētu ierobežot bagātību vairošanu.

Alkatīgais nedzīvo dzīvi, viņš vienmēr domā, ka priecāsies par sava darba augļiem vēlāk. Šis mirklis tiek visu laiku atbīdīts, baidoties zaudēt iespēju vairot labumus. Alkatīgais nespēj patiesi dzīvot, jo viņš dzīvo visu laiku atliktā nākotnes perspektīvā. Viņš strādā tā, it kā spētu dzīvot mūžīgi. Un tomēr vienu dienu viņš būs spiests saprast, ka nekas nav mūžīgs.

...

Ir vadoši darbinieki, kas, pat daudz strādājot, nespēj aizraut savus padotos. No viņiem plūst neapzināta agresivitāte. Pret jebkuru kritiku viņi aizsrgājas, dubultojot spēkus. Viņu līdzstrādnieki izjūt šaja piepūlē apslēptu agresivitāti, un tas viņus paralizē, tā vietā, lai motivētu. Novērtējot to, kas izstaro no manis, kad es strādāju, var noteikt, vai es barojos no Svētā Gara avota, vai ari mana motivācija ir pilnībā egoistiska, jo man nepieciešams parādīt savu vērtību, lai spetu sev ticēt. Kad darbs kalpo citiem mērķiem (piemēram, savas vērtības parādīšanai), tas nevar būt patiesi auglīgs. 

 

Autors Roberts Dž. Tamasi

 

Neviena darba vieta nav ideāla, un, iespējams, mēs visi kādreiz esam nodomājuši: “Es ienīstu savu darbu.” Bet varbūt sekojšais jums ļaus paskatīties uz pašreizējo situāciju no citas perspektīvas.

 

Pazīstama farmācijas kompānija ražo rektālos termometrus. Iesaiņojuma kārbā ir ievietota lietošanas pamācība un neliela lapiņa ar tekstu: “Katrs rektālais termometrs ir personiski pārbaudīts un tad dezinficēts.” Kā jums patiktos būt termometru kvalitātes kontrolierim šajā kompānijā? Kā tagad jums patīk savs darbs, ja salīdzina?

 

Iespējams, jūs domājat: “Labi, es neesmu termometru testētājs, bet dažkārt man škiet, ka tas, ko man jādara, ir gandrīz tikpat nepatīkami.” Kā mums jārīkojas šādos kaitinošos brīžos, kad darbā ir grūtības, kad, kā saka mans draugs, es labāk apēstu vaboli?

 

Ir daudz viedokļi par šo jautājumu, bet es domāju, ka nav labāks avots, kur meklēt paraktisku padomu, kā Raksti. Mēs bieži varam redzēt, kā nozīmīgas personas Bībelē tiek aicinātas veikt nepatīkamus uzdevumus, no kuriem tās labprāt izvairītos. Piemēram, Noa gadiem ilgi būvēja šķirstu, un, bez šaubām, no kaimiņu puses tika uzskatīts par jocīgu. Pravietis Jeremija ilgstoši nodeva ziņas par sodu, kas sagaida nepaklausīgos un dumpīgos israēļus, kuri atteicās atgriezties no grēkiem.

 

Rakstot Jēzus Kristus sekotājiem Kolosas pilsētā, apustulis Pāvils tos skubināja: “Un visu, ko vien jūs darāt vārdos vai darbos, to visu darait Kunga Jēzus Vārdā, pateikdamies Dievam Tēvam caur Viņu” (Kolosiešiem 3:17). Šiem cilvēkiem bieži bija jādara nepatīkami darbi, pat jālāpsto zirgu mēsli ārā no staļļiem. Iespējams, ka viņi labāk inspicētu termometrus! 

 

Piemērs, kā tikt galā ar grūtu darbu, ir arī Jēzus: “Jo arī Cilvēka Dēls nav nācis, lai Viņam kalpotu, bet lai pats kalpotu un Savu dzīvību atdotu par atpirkšanas maksu par daudziem” (Marka 10:45). Tas attiecas uz Viņa krustā sišanu, kuru Viņš labprātīgi pārcieta. Nebija tā, ka Jēzus, raugoties uz sagaidāmajām fiziskajām ciešanām, bija entuziastiski noskaņots. Nošķīries no Viņa mācekļiem, Jēzus lūdzās: “Un Viņš sacīja: "Aba, Tēvs! Tu spēj visu. Ņem šo biķeri no Manis! Tomēr ne ko Es gribu, bet ko Tu gribi” (Marka 14:36).

 

Tātad kā, saskaroties ar grūtībām darba vietā, mums vajadzētu reaģēt?

 

Mums tas nav jādara vienatnē. Mums ir kārdinājums domāt, ka esam vieni, ka neviens nesapratīs mūsu nožēlojamo stāvokli un nespēs piedāvāt palīdzību. Bet varam vērsties pie Dieva pēc resursiem, lai turpinātu par spīti likstām. “Es visu spēju Tā spēkā, kas mani dara stipru” (Filipiešiem 4:13).

 

Jātic, ka pat negribēts darbs tiks pamanīts. Ja mēs būsim uzticami mazās lietās, Jēzus ir apsolījis, ka mums tiks dota iespēja paveikt arī daudz vairāk. “Ja tu redzi vīru savā darbā tikušu, tad zini, ka tāds stāvēs ķēniņa priekšā un viņam nebūs kalpot šādiem tādiem zemiem ļaudīm” (Salamana Pamācības 22:29).

 

 

Pieej tam no ilgtermiņa skatu punkta. Ja koncentrējamies uz tagadni, dažkārt apstākļi šķiet bezcerīgi. Bet pacietība un neatlaidība ne reti sniedz daudzus ieguvumus. “Visu ko darāt, darait no sirds, it kā savam Kungam un ne cilvēkiem, jo jūs zināt, ka Tas Kungs par atmaksu jums dos debesu mantojumu. Jūs jau kalpojat savam Kungam - Kristum” (Kolosiešiem 3:23-24). 

Autors: Kens Korkovs

Pirms vairākiem gadiem dr. Pols Brends (Paul Brand) un Filips Jansejs (Philip Yancey) sarakstīja grāmatu, kuras nosaukums ir “Sāpes – Dāvana, Kuru Neviens Nevēlas”.  Ja nu kādai grāmatai ir piemērots nosaukums, tad šai nu noteikti. Jo kurš no mums gan vēlas piedzīvot sāpes? Kurš tās meklē? Un tomēr sāpes ir mūsu dzīves daļa tāpat kā saule un putni virs mūsu galvām.

 

Man starp biežākajām sāpēm bija atkārtotas galvassāpes. Nevis nelielas, bet pamatīgs, tādas, kas neļāva man ņemt dalību pat parastākajās ikdienas aktivitātēs. 

Pirms gada man kādā mēnesī bija jāizlieto pat septiņas pretsāpju tabletes, un pusē nākamā vēl sešas. Tad Wall Street Journal es izlasīju rakstu, kura nosaukums bija  “Tu esi tas, ko tu ēd”. Pēc tā izlasīšanas es sapratu, ka, iespējams, pats esmu sāpju veicinātājs. 

Kopš  tā laika es no savas ēdienkartes izslēdzu kviešus (maizi un glutēnu saturošus produktus), piena produktus (pienu, sieru, saldējumu u.c.), olas, cukuru, soju, zemesriekstus (un man patiešām patika ekstra bieza zemesriekstu sviesta kārta, iespējams, viens no iemesliem manam druknajam augumam) un baltos kartupeļus. Tajā pat laikā, un es domāju tā nav sagadīšanās, pēc diētas uzsākšanas man nav bijusi vajadzīga neviena pretsāpju tablete, esmu zaudējis nedaudz svaru un esmu sācu justies labāk gan fiziski, gan garīgi.  

 

Kā kāds ir gudri piezīmējis, Dievs sāpes velti neiznieko. Kā izrādījās, manas sāpes galu galā lika nopietnāk attiekties pret to, ko es ēdu, zaudēt svaru, apzinātāk un rūpīgāk izvēlēties ēdienus, un mana vispārējā labsajūta uzlabojās. Kā Brends un Jansejs piezīmēja savā grāmatā – neskatoties uz visām pūlēm izvairīties no sāpēm, ir reizes, kad tās sniedz labumu. 

 

Atsaucoties uz iepriekš minēto, es aptvēru, ka ir vēl daudzi citi gadījumi, kad sāpes var signalizēt par nepieciešamajām pārmaiņām.. Piemēram parādi un ar grūtībām apmaksāti rēķini var būt cēlonis pamatīgam stresam, bet šīs sāpes varbūt mums stāsta par to, ka nepiešams būt finansiāli atbildīgākiem. 

 

Dažkārt mūsu darbs un karjera rada sāpes dzīvē. Tas var būt signāls, ka jāmaina darbs, it īpaši, ja esam iestrēguši pozīcijā, kas mums nesniedz gandarījumu vai arī turpmākas izaugsmes iespējas. Bet mūsu “sāpes” var signalizēt arī par nepieciešamību ciešāk pievērsties darbam, vai papildus apmācībām, lai veiktu darbu produktīvākā veidā, kas dod lielāku atalgojumu. 

 

Ja mums ir sāpju pilnas attiecības – ar dzīvesbiedru, bērniem, kolēģiem vai arī draugiem – tas var norādīt uz nepieciešamību mums  mainīt mūsu attieksmi, kļūt mazāk koncentrētiem uz sevi un vairāk ņemt vērā citu intereses. Mums, varbūt, nevajag šis attiecības pārtraukt, bet drīzāk mainīt sevi, lai padarītu tās labākas.

 

Ļaujiet man uzdot jautājumu: “Vai jūsu dzīvē ir kādas sāpes, kuras Dievs, iespējams, lieto, lai jūs apsvērtu pārmaiņas?” Galu galā Raksti mums vēsta: “… mēs teicam sevi laimīgus arī savās ciešanās, zinādami, ka ciešanas rada izturību, izturība - pastāvību, pastāvība - cerību” (Romiešiem 5:3,4). Jēkaba 1:2-4 piebilst, “Turiet, mani brāļi, to par lielu prieku, ka jūs krītat dažādās kārdināšanās, zinādami, ka jūsu ticības pārbaudīšana rada izturību. Bet izturība lai parādās darbā līdz galam, ka jūs būtu pilnīgi caurcaurim un jums nebūtu nekāda trūkuma.”

 

Var likties grūti “priecāties” sāpju laikā, bet nereti pēc tam ir redzams, cik ļoti tās mums ir bijušas nepieciešamas. 

 

Kens Korkovs dzīvo Omahā, Nebraskā, ASV, kur viņš kalpo kā apgabala CBMC direktors. 

Avots:

 

    Vai jūsu sāpes norāda uz pārmaiņu nepieciešamību?