Kontemplācija mums ļauj redzēt visas lietas to kopējā kontekstā, bet kamēr tas nav saistīts ar darbību, mēs vēl neesam pilnīgi. Martas un Marijas stāsts Lūkas evanģēlijā (Lūkas 10:32-42) parāda “būt” un “darīt” savienošanas nozīmīgumu, to, cik svarīgas ir pareizas attiecības starp darbību un konplemtāciju. Marta pārstāv darbīgu, aktīvu dzīvi, kādu mēs dzīvojam katru dienu ar tās prasībām strādāt, saimniekot, draudzēties. Kurš gan nav bijis aizvainots, klausoties citu stāstos par meditāciju, un kurš, tā vietā, lai varētu pievienoties, rūpējās par maltīti, ko pasniegt pēc tam? Marija ir mūsu būtības konplempatīvā daļa, meditatīvā būtība un dziļa ieklausīšanās Kristū ar lūgšanā vai satiekot Viņu rūpīgā medidatīvā Rakstu lasīšanā, Lectio Divina. Šis stāsts it kā simbolizē, kas mēs esam.Darbība un kontemplācija ir mūsu būtības divas daļas. Mēs esam gan Marta, gan Marija. Kad mēs esam rūpēs un raizēs un mums neatliek laika meditācijai, tad Marta ir ņēmusi virsroku. Kad mēs nododamies kontemplācijai, atliekot savus darbus, nododot sevi visu dziļam meditācijas un ieklausīšanās darbam, tad mēs vēlamies būt tikai Marija. Bet ir jābūt līdzsvaram: mēs nevaram būt tikai viens vai otrs. Mēs apvienojam šīs abas puses, pat dzīvojot kopībā, kā Sv.Benedikta likums uzsver: ir nepieciešams laiks lūgšanai un laiks darbam– ‘ora et labora’. Marta veic svarīgu darbu, sagatavojot visu maltītei priekš visiem, bet veltot sevi visu tikai šim darbam, viņa zaudē skatu uz dvēseles otru pusi, Marijas dziļo uzmanīgo ieklausīšanos Jēzus vārdos. Viņš to Martai atgādina: “Marta, Marta, tu rūpējies par tik daudzām lietām.” Mēs visi to darām ik pa laikam. Ja vien mēs varētu darīt to, kas nepieciešams, un atrast laiku būt sevī. Nepieciešams akceptēt un apvienot šīs abas puses: mums dažreiz ir jābūt Martai, bet mēs varam citā laikā būt Marija. Jēzus paša dzīvē mēs redzam brīnišķīgu līdzsvaru starp darbību un kontemplāciju. Viņš ceļoja apkārt, mācīdams un dziedinādams ļaudis, bet bieži mēs lasām, ka viņš nošķīrās, devās uz kādu klusu vietu, lai klusībā lūgtu:”Šajā laikā viņš devās kalnos uz vienu dienu, lai lūgtu un pavadītu nakti lūgšanās un sarunās ar Dievu.” Šodien daudzas baznīcas fokusējas uz Martas dzīves veidu un dažas pat ir aizmirsušas par darbu, ko Marija velta Jēzum. Ir darbi, rūpes par citiem, sarunas un dziedāšana, pielūgsme, pateicības un liturģiskie dievkalpojumi- visas svarīgas un nozīmīgas kalpošanas un pielūgsmes lietas. Bet Marijas darbs, klusā lūgšana, dziļā klausīšanās-kontemplācija- ir atstātas dažu mūku un mūķeņu ziņā.
Tas ir Džona Maina aicinājums, ko turpina Laurenss Frīmans: savienot tradicionālos kristiešus ar sen iedibināto kontemplatīvās lūgšanas tradīciju, kas atgriežas pie mācības, ko nesa Jēzus. 2007. Gadā Pasaules Kristīgās Meditācijas Apvienība saņēma kanonisko atzinību no Vatikāna, par to kā ekumēnisku kontemplatīvu kopienu, atzīstot, cik Marijas darbs ir svarīgs.
Autors: Kim Nataraja
