/toyota-traigo80-elektriskais-iekrvjs-saem-balvu-german-design-award
user_mobilelogo

No intervijas laikrakstā Sestdiena (2013.7.02.)

Kāds ir jūsu viedoklis par Jura Rubeņa praktizēto kristīgo meditāciju? Vai šī prakse ir atbilstoša LELB valdīnijām?

Man liekas zīmīgi, ka visas vietas viņa rekolekciju namā ir aizņemtas pusgadu uz priekšu. Tātad interese par kristīgo reliģiju arī Latvijā nekur nav pazudusi. Vienkārši cilvēkus sāk interesēt arī citi kristietības aspekti. XIX gadsimtā bija cieņā racionāli skaidrojumi un ētiskas pamācības. Tagad cilvēkus daudz vairāk interesē personīgs Dieva piedzīvojums, dvēseles ceļš. No baznīcas gaida līdzgaitniecību iekšējā izaugsmē. Vai tas ir kas jauns? Īstenībā nē. Baznīcai gadu simtos par to ir uzkrāts daudz zināšanu un liela pieredze. Tā tikai jāaktualizē un jāliek lietā. Juris Rubenis ir izvēlējies meditācijas skolu, kas vairāk saistās ar tā saukto apofātisko teoloģiju, saskaņā ar kuru Dievs ir neizzināms, tādēļ jāatraisās no visiem priekšstatiem par viņu. Ir arī citas meditāciju un rekolekciju formas, kuras vadīt esmu mācījies gan es pats, gan arvien vairāk mūsu mācītāju. Katrā ziņā rekolekciju kustībai es redzu labu perspektīvu.

Vai Rubenim nedraud mācītāja Cālīša liktenis?

Juri Rubeni es pazīstu jau 30 gadu; viņš vienmēr bijis meklētājs ar plašu skatu, taču nekad nav novērsies no Kristus un ir bijis lojāls savai baznīcai. Amata brāļi viņa jauno kalpošanu tiešam vērtē dažādi. Jautājumu un arī kritikas ir gana daudz, jo tas ir kautkas visai neierasts luterāņu baznīcai. No otras puses, bieži vien tieši neparastais ir nesis labus augļus. Visvairāk piesardzību izraisa paralēles ar meditāciju Austrumu reliģijās. Tas nozīmē, ka šīs lietas vēl savā starpā kārtīgi jāizrunā. Taču es gribu uzsvērt kaut ko būtisku: meditācija neatceļ ne baznīcas mācību, ne dievkalpojumus, ne citas lūgšanas. Gluži pretēji- katram, kas grib meditēt, vajadzētu vēl labāk pārzināt savas baznīcas uzskatus, jo tas ļauj interpretēt meditācija iegūto pieredzi. Meditācija arī nerisina jautājumu par dvēseles pestīšanu, bet par cilvēka kristīgu ikdienas dzīvi. Tiem, kas meditē, joprojām ir spēkā tas pats Dieva likums un evanģēlijs.

 

 

Avots: Nedēļas žurnāls Sestdiena.