/toyota-traigo80-elektriskais-iekrvjs-saem-balvu-german-design-award
user_mobilelogo

Latvijā kazenes dārzos audzē maz. Galvenais iemesls tam ir- piemērotu šķirņu trūkums, jo vairums pasaulē populāro šķirņu Latvijas apstākļos slikti ziemo. Tomēr tās būtu pelnījušas lielāku popularitāti, ne tikai savas garšas dēļ, bet arī izcilo ārstniecisko īpašību dēļ. Dārzā kazenēm vajag diezgan daudz vietas, un reiz ieaugušas, tās pletīsies plašumā. Ja ir mazi bērni, jāuzmanās ar dzelkšņainajiem zariem un lapām. 

Kazenes ir bagātas ar A, C, K un E vitamīnu, , tās satur kāliju, varu un magniju. Kazenes satur daudz bioloģiski aktīvu vielu - polifenolus un antociānus, kas palīdz saglabāt veselu sirdi un asinsvadus, kā arī var samazināt ļaundabīgo audzēju veidošanās risku. 100 g kazeņu nodrošina 32% no mangāna ieteicamās dienas devas. Kazeņu lapas satur daudz A, C un E vitamīna, organiskās skābes, pektīnvielas, miecvielas, inozītu. 

Kazenes

 

Kazenes - daudzus gadsimtus kazenes bija pazīstamas ar savām ārstnieciskajām īpašībām. Senajā Grieķijā ārsti izmantoja lapas, saknes un ogas, lai ārstētu sāpošu kaklu, podagru, iekaisušu kuņģi un brūces.

Kazenes stiprina kaulus, nervu sistēmu un sirdi, kā arī tās izmanto mazasinības ārstēšanā. Kazeņu sulu var lietot saaukstēšanās, bronhīta, augstas temperatūras, ginekoloģiskas saslimšanas, ekzēmas, stomatīta un citu kaišu gadījumā. Ogas diabēta slimniekiem pazemina cukura līmeni asinīs un urīnā. Kazeņu ekstrakts veicina smadzeņu šūnu rašanos, palīdz nodrošināt koordināciju, uzlabo līdzsvara funkcijas un stiprina atmiņu.

Kazeņu tēja bagātina organismu ar vitamīniem, kā arī nomierina un var palīdzēt bezmiega gadījumā. Lapu un zaru novārījumu lieto pret dizentēriju. Tēja sekmē svīšanu, labvēlīgi ietekmē gremošanas orgānu darbību, palīdz spēcināt organisma dabiskās aizsargspējas un veicina šūnu un audu aizsardzību pret toksisku vielu izraisītiem bojājumiem. Tēja no kazeņu lapām ir tradicionāls līdzeklis, ja streiko kuņģis; tā attīra asinis.

Tēju pagatavo, ņemot 1 ēdamkaroti lapu, aplej tās ar glāzi verdoša ūdens un ļauj ievilkties 20 minūtes, tad nokāš. Tēju lieto iekšķīgi 2 reizes dienā pa ½ glāzei pirms ēšanas.

Kazeņu sulu var lietot, ja ir bronhīts, ginekoloģiskas saslimšanas, ekzēma, stomatīts un citas kaites. Sulu no svaigām lapām lieto kā urīndzenošu līdzekli, ja ir mazasinība, arī kā nomierinošu līdzekli. Sezonas beigās kazenes parasti kļūst cietas, skābas un ar lielu daudzumu kauleņu. 

Ogas izmantojamas svaigā, kaltētā un konservētā veidā, no tām gatavo ievārījumus, sulas, sīrupus un želejas, gatavo arī ogu vīnu. Kaltētas ogas var izmantot kā pārtikas krāsvielu. Kazenes ir vienkārši sasaldēt un uzglabāt.

Kazeņu ievārījums

ir ar neatkārtojamu garšu un vienkārši izvārāms. Uz 2 l ogu ņem 500 g ievārījuma cukura ar pektīnu. Ogas saber traukā, kārtām ar cukuru un ļauj dažas stundas pastāvēt. Tad ber katlā un vāra, sākumā uz nelielas uguns, kamēr izkūst cukurs, tad uz lielākas. Nosmeļ putas. Pārāk ilgi nav vēlams vārīt, gatavam ļauj mazliet pastāvēt un tad pilda iepriekš izkarsētās burkās. Ziemā būs lieliska un aromātiska piedeva pankūkām, putrām un saldajiem ēdieniem!

Kazeņu smūtijs ar baziliku

Recepte no dr.Ineses Milleres: zaļais kokteilis – eksperiments.

 Izrādijās, ka kazenes lieliski saderas ar baziliku. Kas to būtu domājis?! Kazeņu vietā vari izmantot arī mellenes.

• 2 ēdamkarotes kaņepju sēklu

• 1 krūze ūdens

• ½ krūze kazeņu

• 1 bumbieris

• ¼ svaiga laima sulas

• 3-5 svaiga bazilika lapas

• Ja vēlies - 1 paciņa Vaniļas shake.

Sagatavošana

1. Vispirms sagatavo keņepju piena kokteiļa bāzi sablenderējot 2 ēdamkarotes kaņepju sēklu ar ūdeni; kamēr pinībā sablenderējas. Nu redz – kaņepju piens!
2. Pievieno pārējās sastāvdaļas: kazenes, bumbieri, laima sulu, baziliku. Izmanto 3 lapas neizteiktai garšai un 5 lapiņas izteiktākai garšai.
3. Pievieno vaniļas shake pulveri: tas papildinās tavu kokteili ar papildus olbaltumvielām un piedos kokteilim maigu, krēmīgu tekstūru.