/toyota-traigo80-elektriskais-iekrvjs-saem-balvu-german-design-award
user_mobilelogo

Šo rakstu veidot pamudināja divas lietas. Saskaršanās ar šo tēmu personīgajā dzīvē un plašsaziņas līdzekļos ārkārtīgi bieži sastopamie informācijas avoti par šo tēmu. DEPRESIJA. Ja tā šodien nebūtu tik aktuāla, par to netiktu nemitīgi rakstīts, rīkoti semināri, izdotas grāmatas. Neesmu speciāliste, ne arī akūtas vai hroniskas depresijas slimniece, tomēr, jā, arī mazliet pazīstu viņu. Tādēļ šis būs vairāk faktu, uzskatu, notikumu un secinājumu apkopojums. Varbūt kādam noder.

Depresija. Kas notiek? 

Sākšu ar interesantāko atklājumu, semināru, ka vada Indulis Paičs, pieredzes bagāts teologs, Rīgas Lutera draudzes mācītājs, šobrīd studē arī psiholoģijas doktorantūrā. Tā nosaukums ir "Depresija - veselības pazīme?" Citāts no semināra pieteikuma Facebook:

"Vai depresija ir slimība? Jā, ja alternatīva ir uzskatīt to par morālu vājumu. Nē, ja ar to tiek saprasts, ka depresijas cēlonis ir vienīgi izmaiņas smadzeņu bioķīmijā. Izmaiņas tiešām ir konstatējamas, bet tās izriet no cilvēka sociālajā vidē notiekošā. Serotonīns nav “laimes hormons”, bet caur to dzīvie organismi organizē attiecības savā starpā. Bieži vien depresija ir dabiska (un šādā nozīmē veselīga!) reakcija uz neveselīgiem procesiem mūsu attiecību tīklojumā. Mums jāklīdina mīts, ka pēc miljoniem gadu evolūcijas pēkšņi – dažu desmitu gadu laikā – lielai sabiedrības daļai ir radušies spontāni traucējumi nervu sistēmas darbībā, kas koriģējami tikai ar zālēm. Tā vietā svarīgi atzīt, ka arvien vairāk sabiedrības locekļu jūtas vientuļi, cīnās ar bezjēdzības sajūtu un pazīmēm, ka mūsu dzīve bezcerīgi atpaliek no tā, kāda tā varētu būt, salīdzinot ar citiem piemēriem."

Šis teksts mani īpaši uzrunāja, jo līdz šim ir lasīts par depresiju tikai kā fizioloģisku slimību, diagnozi, kas ārstējama gan ar tradicionālo medicīnu, gan garīgu, psiholoģisku un reliģisku palīdzību. Bet vai tiešām pēdējo dažu desmitu gadu laikā šī veselības problēma it ik strauji izaugusi. Un būtu neprāts to saukt par modes slimību, kā šur tur dzirdēts, jo tā ir ārkartīgi nopietna un cilvēku dzīves iznīcinoša lieta. Ne velti viena noDepresija. Kas notiek?aktīvām Facebook rakstītājām (lasiot viņas ierakstus, gribētos teikt - rakstniecēm), Zvaigzne ABC bērnu grāmatu redaktore Guna Pitkevica intervijā Ievas Veselībai saka:"Depresija ir briesmīgāka par vēzi". Guna savā trīsdesmit deviņus gadus garajā mūžā trīs reizes uzvarējusi cīņā ar vēzi. Katru reizi vēzis atgriezās pēc pusotra gada. Visu šo gadu garumā Guna cīnījusies arī ar depresiju, ko uzskata par krietni drūmāku pieredzi – ja svaru kausos jāliek abas slimības. Visu inteviju var lasīt Santas mājas lapā šeit >>

Vēl viens seminārs, kura arī atbildes par depresiju tiks meklētas no teoloģiskās puses, bet ne tikai, jo seminārā piedalās:

  • Dr. Elmārs Tērauds, psihiatrs, Latvijas Psihiatru asociācijas prezidents;
  • Krists Kalniņš, LELB mācītājs, Rīgas Vecā sv. Ģertrūdes draudze;
  • Māsa Sofija (Irēna Ošmjanska), Dr. theol., RARZI docente, garīgā līdzgaitniece;
  • Ilona Krone, Dr. psych., psihoterapeite, depresijas pacientu grupu vadītāja.

 "Depresija - slimība vai Dieva pārbaudījums?" - tāds ir semināra nosaukums, kas notiks 21.martā RARZI. Semināra ietvaros dalībniekiem būs unikālā iespēja gūt izpratni ne tikai par depresiju un tās simptomiem, bet arī par diagnostikas kritērijiem, kas ļauj atšķirt depresiju no garīga pārbaudījuma un garīgās  “tumšās nakts” pieredzes. Vienlaikus seminārs sniegs paplašinātu informāciju par palīdzības un atbalsta iespējām gan sev, gan citiem cilvēkiem depresijas gadījumā. Kā zināms, garīgās izaugsmes, Dieva iepazīšanās ceļā ir zināms termins "dvēseles tumšā nakts", kas cilvēku tomēr ved tuvāk Dievam, patiesajai gaismai, bet kā to atšķirt no patiesas depresijas...

Par depresiju ir vairākas publikācijas arī portālā TUVUMĀ.lv. Pirms kāda laika Latvija norisinājās projekts Slepenais dubltnieks, kurā dažādi savas jomas speciālisti runāja par depresijas tēmām dažādu sociālo un vecuma slāņu vidū, kā arī bija apskatāma izstāde par šo tēmu. Par šo projektu ar publikācijā ietvertiem video materiāliem varat lasīt šeit >> , bet manu interviju ar vienu no šī projekta dalībniekiem, psihoterapeitu Uldi Jumeju varat lasīt šeit >> Psihoterapeita, kurš ir arī luterāņu mācītājs, tēma projektā Slepenais Dubultnieks bija "Depresija un pašnāvības", bet savai intervijai vadmoto un nosaukumu viņš lika: "Dzīvē nav tādu situāciju, kad nevar palīdzēt". 

Par pasākumiem, kas ir tuvākā nākotnē, varam atrast vēl informāciju. Turpat, Facebook pasākumu sadaļā atradu vēl divus.

RigaBrain organizētā ergoterapeita Pētera Urtāna lekcija/seminārs "Maskas, meli, depresija" 2019. gada 27. martā

Par šo pasākumu apraksts: Trauksme un depresija - tā ir sajūta, kad Tu esi noguris un izbijies vienlaicīgi. Tad Tu sāc nēsāt maskas, lai Tevi nepamana. Tev ir bail būt neveiksmīgam, bet Tevī nav vēlmes būt produktīvam. Tad Tu sāc melot!

Tu gribi draugus, bet Tev riebjas socializēties. Tu vēlies būt viens, bet nevēlies būt vientuļš. Tu jūti visu vienlaicīgi, un tajā pašā laikā Tevi pārņem paralizējoša nejūtība.Depresija var skart mūs visus un vienalga kurā vecumā.

Kā nekļūt par depresijas ķīlnieku? Kā labāk komunicēt ar personām, kurām ir depresija, kā palīdzēt? Kā izvairīties no meliem un maskām, kuras nēsājam, kad depresija ieskāvusi mūs? Kas notiek ar smadzenēm depresijas laikā? Kā uzveikt depresiju?

Un vēl viens pasākums neirozinātnes jomā "Depresijas svešās sejas vai UDHS pieaugušajiem ?!" 12.aprīlī 

Problēma : Depresija ar uzmanības deficītu vai uzmanības deficēts ar depresiju?

Simptomi, kuri pārklājas : trauksme/depresija/ uzmanības traucējumi/atkarības.

  • Kādi ir UDHS siptomi un īpatnības pieaugušajiem?
  • Ģenētika un vides ietekme
  • Neirobiologīskās izmaiņas
  • Diagnostikas problēmas un blakus slimības
  • Ārstēšanas iespējas 

Lektore: Dr. Sandra Vestermane – ārste neiroloģe un kognitīvo neirozinātņu maģistre (AON, Vācija). Absolvējusi Latvijas Medicīnas Akadēmijas (Rīgas Stradiņa universitāti) medicīnas fakultāti, rezidentūru neiroloģijā Latvijas Universitātes Pēcdiploma izglītības fakultātē, atkārtoti stažējusies neiroloģijā dažādās Vācijas klīnikās. Ir pieredze lekciju un semināru vadīšanā dažādām auditorijām par aktuālām tēmām medicīnā un kognitīvā neirozinātnē. Šī brīža izaicinājums ir starpdisciplināra neirozinātnes un neirobioloģijas integrācija, gūstot praktisku pielietojumu psihoemocionālas un fiziskās veselības uzlabošanā.

Vairāk par pasākumu šeit >>

Facebook atrodamas arī pāris ineteršu grupas, saistītas ar depresiju, bet to dalībnieku skaits nav liels. Toties grupa Paaugstināts jūtīgums ir plašāk apmeklēta, tās dalībnieku skaits sasniedz 304 biedrus. Kā zināms, paaugstināts jūtīgums, kas ir fizioloģiski pamatots, nevis rakstura iezīme, ir potenciāls iemesls depresijas progresam. Stadijā, kad tieksmē uz depresiju, paaugstināts jūtīgums jau rada problēmas cilvēka dzīvē, tomēr tā vēl nav diagnoze "depresija", ir īstais laiks, lai uzklausītu, lasītu, mācītos un meklētu izeju.

Viens no līdzekļiem, lai meklētu izeju, ir labas grāmatas. Ieskatīšos tikai šobrīd grāmatu tirdzniecībā pieejamajām:

 

Iemesli dzīvot tālāk (Reasons to stay alive) METS HEIGS (Zvaigzne ABC)

Mūzikas terapija depresijas ārstēšanai - INTS BIRZKOPS (Zvaigzne ABC)

21 diena pretī dzīvesspēkam (21 days to resilience) ZELANA MONTMINĪ  (Zvaigzne ABC)

Psihoanalītiķa piezīmes. Kā mēs sevi zaudējam un atkal atrodam (The Examined Life) STĪVENS GROSS (Zvaigzne ABC)

Mīli sevi! Psihoterapeita ieteikumi īpaši jūtīgiem cilvēkiem ILSE SANDA (Zvaigzne ABC)

Veselības sērija: Stress un depresija KUZŅECOVS VLADIMIRS, DR. (Jāņa Rozes grāmatnīca)

Smadzenes izmaina dzīvi Daniels G. Eimens (Lietusdārzs)

Depresija. Kas notiek?

#perfekcionisms  #vēlme visu izdarīt labi, būt visiem labai  #dusmu, negāciju krāšana uz iekšu #vientulība 

"Šis nav stiprais stāsts, bet gan vājais – par to, ka cilvēkam jāiemācās atļaut sev nespēt, atļaut sev gulēt un nedarīt neko. Tas ir stāsts par to, kā iemācīties vienkārši būt. Man ir jāpieņem savs vājums, ko iepriekš neesmu pratusi. Es neesmu visu līdz galam sapratusi. Neesmu izdarījusi visus secinājumus un uzsākusi jaunu, pareizu, cerīgu, laimīgu dzīves kursu. Esmu ceļā. Ja pēdējos gadus cīnījos un patērēju milzumu enerģijas, lai aizbēgtu vai, gluži otrādi, noķertu, tad tagad mēģinu iet pieņemšanas ceļu. Tajā mācos atļaut sev būt par lilijas ziedu, kas vienkārši zied. Tiecos apjaust, ka man nav jādzīvo nemitīgos pārbaudījumos un ciešanās, lai šajā dzīvē iemācītos kļūt es pati. Tiecos noticēt tam, ka man drīkst būt labi ilgstoši, ka nav jāsakrusto rokas virs galvas, gaidot lavīnu. Tiecos meklēt prieku, arī vieglprātību, izklaidi, aušību un blēņas. Un atgādinu sev ik dienas: es drīkstu!"

Guna Pitkevica